LVinUK

Spooky

„Mēs vēlētos beidzot saņemt skaidru atbildi – kam un par ko Īrijas latvieši ir parādā?”

Īrijā dzīvojošie latvieši šonedēļ nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas finanšu ministram Atim Slakterim, aicinot izskaidrot nodokļu maksāšanas sistēmu attiecībā uz ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošiem Latvijas pilsoņiem.

Pirms kāda laika sabiedrībā izskanēja viedoklis, ka Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā Īrijā un kuri savus ienākumus deklarē Latvijā, var tikt piemērota nodokļa starpības apmaksāšana 5% apmērā, jo Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, taču Īrijā tiek ieturēts nodoklis pēc 20% likmes.

Īrijas latviešu aklātā vēstule Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim:

„Pēdējā laikā vairākos Latvijas masu medijos vairākkārt ir citēti Jūsu izteikumi, ka Īrijas latvieši ir parādā valstij 5% nodokļu starpību.

Citāts no portāla delfi.lv:

„Savukārt finanšu ministrs Slakteris (TP) apšauba nepieciešamību piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaidi Īrijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Slakteris uzskata, ka visiem Latvijā reģistrētajiem rezidentiem jābūt vienādiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā vai viņi dzīvo vai nedzīvo Latvijā.

Slakteris pauda viedokli, ka „daudzi cilvēki droši vien paši nezina, ka ir palikuši parādā Latvijas valstij, lai gan viņi strādā Īrijā”, tāpēc jo īpaši nav atbalstāma iecere Latvijas nodokļu maksātājus sadalīt kategorijās – vieniem nosakot vienu nodokļa likmi, bet otriem - citu.”

Šajā sakarā mēs vēlētos beidzot saņemt skaidru atbildi – kam un par ko Īrijas latvieši ir parādā?

Pēc Latvijas likumdošanas: Latvijas rezidentu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Tātad, pirmkārt, mēs neesam Latvijas rezidenti, jo pēc likuma „Par nodokļiem un nodevām” Latvijas nerezidents ir persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā vai persona, kura uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā 183 dienas gadā. Savukārt, pēc Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības starpvalstu Konvencijas persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs).

Otrkārt, pastāv Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības starpvalstu Konvencija, kuras 14., 15. un 21. pantā ir noteikts, ka ienākumi ar nodokļiem tiek aplikti tikai vienā valstī. Šī Konvencija ir spēkā jau no 1997.gada.

Un visbeidzot, ja starpvalstu līgumi paredz savādāku kārtību nekā valsts iekšējie likumi, tad vienmēr piemēro starpvalstu līgumu normas.

Kam, par ko un cik mēs esam parādā, Slaktera kungs? Kādi juridiski dokumenti ir pamatā Jūsu izteikumiem?

Ar cieņu,

Portāls latviešiem Īrijā www.baltic-ireland.eu,
Latviešu Biedrība Īrijā,
Latviešu Apvienība Latviešiem Īrijā,
Latviešu bērnu aktivitāšu centrs (Lucan),
Hokeja klubs „Latvian Hawks”,
Hokeja klubs „Drogheda Icebreakers”,
Korkas „Dāmu klubs”,
Korkas „Jauniešu apvienība”,
Īrijas jauno māmiņu klubs,
Korkas bērnu mākslas skoliņa BabyArt,
Limerikas Latviešu Biedrība,
Īrijas latviešu katoļticīgo atbalsta grupa.”